Ķīnas zoss

Avots: M. Saukas foto no privātās saimniecības Āzijas zoss, cēlusies no savvaļas gulbja zoss (Anser cygnoides). Graciozi putni ar gulbim līdzīgi izliektu  garu kaklu un skaļu balsi. Mazā zoss, pieauguša tēva svars 4,5-5,5 kg un mātes svars 3,5-4,5 kg. Dējība ļoti laba, labākā dējēj-zoss . Izdēj ap 45-70 olas gadā, ļoti labas līnijas – līdz pat 100 olām gadā. Olas [...] Lasīt tālāk

Frankonijas zoss

Attēla avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Fr%C3%A4nkische_Landgans Frankonijas zoss vai Frankonijas lauku zoss (Fränkische Landgans) izveidota Vācijā 20. gs sākumā, standartizēta kā šķirne 2008. gadā. Veidota no Mainas upes palienēs dzīvojošas mazas un aktīvas zoss.   Zoss ir maza auguma, aktīva.  Pieaugušas zoss svars tēvam 5-6 kg un mātei – 4-5 kg. Dējība zema, dēj  baltas 15-20 olas, olu svars ap 140 g. Var [...] Lasīt tālāk

Kubaņas zoss

Avots: Melitas Saukas personīgais foto arhīvs Kubaņas zoss (Кубанская) pelēkā šķirne izveidotas Kubaņas lauksaimniecības institūtā Krievijā, krustojot Gorkija zosi ar Ķīnas zosīm. Otra līnija, baltās Kubaņas zosis, tika veidota, krustojot Gorkija zosi ar lielo pelēko zosi, Emdenes zosi un Vištines zosi (Lietuva). Vēlāk krustoja Gorkija zosi arī citos variantos, bet labākā bija pirmā izveidotā līnija, kas plaši izplatījās Krievijā un [...] Lasīt tālāk

Šteinbaha zoss

Avots: foto no Martin Winter, Bayern, Vācija privātās saimniecības. Šteinbaha zoss (Steinbacher Kampfgans) izveidota 20. gs Vācijā kā kaujas zoss Tiringenes apkārtnē ap Šteinbahu un Halenbergu. Vācijā sķirne atzīta no 1932. gada. Vidēja lieluma zoss, pieaugušas zoss svars tēvam 5,5-6,5 kg un mātei – 4,5-5,5 kg. Dējība zema, ap 12-15 olas gadā, labas līnijas – līdz 40 olām gadā. Dēj [...] Lasīt tālāk

Landas zoss

Avots: https://www.energyshobby.com/landes-goose/ Landas zoss (Oie des Landes ) ir franču zoss, kas speciāli veidota lielu un kvalitatīvu zosu aknu ieguvei. Šķirnes veidošanai izmantota Tuluzas zoss, tādēļ zoss atgādina Tuluzas zosi, tikai ir mazāka augumā. Vidēja auguma zoss, Pieaugušas zoss tēva svars ir robežās 6-8 kg un zoss mātei - 5-6 kg. Speciāli barojot, ap 8 kg smagiem īpatņiem aknu svars [...] Lasīt tālāk

Emdenes zoss

Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Emder_Gans Emdenes zoss (Emdener Gans) izveidota Vācijā Emdenes un Brēmenes apgabalos. Vecākā Vācijā veidotā šķirne, kuras vēsture aizsākas jau no 13.gs, bet pašreizējā izskata zoss izveidota 19. gs beigās. Vēsturiski audzētas Latvijā un 1935. gadā uzskatītas kā saimnieciski vērtīgas zosis. Pieder pie smagajām gaļas zosu šķirnēm. Prāva auguma (lielākā un smagākā zoss no Vācijā standartizētām zosu šķirnēm), izturīgas, pietiekami [...] Lasīt tālāk

Dīpholcas zoss

Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Diepholzer_Gans Veidojusies Ziemeļvācijā, Dīpholcas purvainajos apgabalos 19. gs beigās. Vidēja izmēra zoss, pieauguša tēva svars 6-7 kg robežās, mātei – 5-6 kg robežās. Dējība laba, dēj 35-50 olas gadā. Labs perēšanas instinkts, nereti perē divas reizes gadā, rūpīgi vecāki. Pēc ķermeņa uzbūves līdzīga pelēkajai zosij, tikai balta. Stāja piepacelta, ķermenis noapaļots. Oranžas krāsas knābis un sarkanīgas kājas un pleznas. [...] Lasīt tālāk

Dānijas zoss

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Danish_landrace_goose Senas izcelsmes Dānijā audzēta zoss. Attīstījusies senatnē no savvaļā dzīvojošas zoss, domājams no Skandināvijā savvaļā dzīvojošās pelēkās zoss. Līdz 17. gs. bija vienīgā Dānijā audzētā zosu šķirne. Ierakstīta ES reto un aizsargājamo zosu šķirņu sarakstā. Vidēja izmēra zoss. Pieaugušas zoss svars tēvam ap 6 kg un mātei – ap 5 kg, lēnaudzīgas. Dējība zema, ap 25 olām gadā, [...] Lasīt tālāk

Čehu zoss

Čehu zoss (Česká husa) cēlusies no mazas, Čehijas, Bohēmijas upju palienu pļavās dzīvojošas zoss. Pieder pie mazajām, neliela auguma zosīm. Pieaugušas zoss svars tēvam 5-6 kg un mātei svars 3-5 kg robežās. Viena no mazākām zosīm, ja ne mazākā no mājas zosu šķirnēm. Līdzīga Romas zosij, tikai mazāka augumā. Dēj 15-20 olas gadā, labas līnijas – līdz 40 olām gadā. [...] Lasīt tālāk