Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Danish_landrace_goose Senas izcelsmes Dānijā audzēta zoss. Attīstījusies senatnē no savvaļā dzīvojošas zoss, domājams no Skandināvijā savvaļā dzīvojošās pelēkās zoss. Līdz 17. gs. bija vienīgā Dānijā audzētā zosu šķirne. Ierakstīta ES reto un aizsargājamo zosu šķirņu sarakstā. Vidēja izmēra zoss. Pieaugušas zoss svars tēvam ap 6 kg un mātei – ap 5 kg, lēnaudzīgas. Dējība zema, ap 25 olām gadā, [...] Lasīt tālāk

Čehu zoss (Česká husa) cēlusies no mazas, Čehijas, Bohēmijas upju palienu pļavās dzīvojošas zoss. Pieder pie mazajām, neliela auguma zosīm. Pieaugušas zoss svars tēvam 5-6 kg un mātei svars 3-5 kg robežās. Viena no mazākām zosīm, ja ne mazākā no mājas zosu šķirnēm. Līdzīga Romas zosij, tikai mazāka augumā. Dēj 15-20 olas gadā, labas līnijas – līdz 40 olām gadā. [...] Lasīt tālāk

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Brecon_Buff_Goose#/media/File:BrEcOnBUFFpair.jpg Izveidota Velsā, Brekonšīrā. Atlasīta dzeltenbrūna mutācija no Lielbritānijā esošās pelēkās zoss un tālāk atlasīti īpatņi, līdz iegūta stabila krāsa, kas neskaldās. Pirmoreiz standartizēta 1934. gadā. Vidēja izmēra zoss. Pieauguša tēva svars ir robežās 7-9 kg un mātes – 6-8 kg. Dēj apmēram 20-30 olas gadā, olu svars ap 170-200 g. Labi attīstīts perēšanas instinkts un ir labas mātes. [...] Lasīt tālāk

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/American_Buff_goose Amerikas dzeltenbrūnā zoss izcelsme ir Ziemeļamerika, cēlusies no Eiropā un Ziemeļāzijā dzīvojošās savvaļas pelēkās zoss. Pieder pie lielajām zosīm, pieaugušas zoss tēva svars svārstās 8-13 kg robežās, kad māte var svērt ap 7-12 kg. Dēj 10-25 olas gadā. Labs perēšanas instinkts, labas mātes. Stāja nedaudz piepacelta, ķermenis plats, krūtis platas un noapaļotas. Mugura vidēji gara, plata, aste vidēji [...] Lasīt tālāk