Muskusa pīlēm ir divas sugas: savvaļas muskusa pīle (‘Cairina moschata sylvestris’) un mājas muskusa pīle (‘Cairina moschata domestica’). Savvaļas muskuspīles dzimtene ir dienvidu un centrālā Amerika, kur tās pieradinātas vēl pirms Kolumba ierašanās 1492. gadā. Muskusa pīle ir vienīgā mājas pīle, kas nav selekcionēta no meža pīles, bet gan no savas savvaļas priekšteces. 1514. gadā Spānijas kuģi pirmo reizi ieveda šo pīļu sugu Eiropā. Vācijā ievestas 18. gadsimtā. Vienots šķirnes standarts izveidots tikai 1940.gadā. Kaut nākušas no siltajiem apgabaliem, labi adaptējas aukstākiem laika apstākļiem.
Mājas muskuspīle pieder pie lielajām gaļas pīlēm. Pieguša tēviņa svars 4,6 – 6,8 kg, pieaugušas mātes sver 2,7 – 3,6 kg. Tēvs ir ievērojami, gandrīz divreiz lielāks par māti.
Labas dējējas, dēj palielas (70-90 g) 60-120 olas gadā. Ļoti labas perētājas, perē vairākas reizes gadā. Ideālas mātes. Ļoti labi izperē un izvadā ar citu sugu mazuļus. Muskusa pīļu olu inkubācijas periods ir 32-35 dienas (vairums pīļu – 28 dienas). Tā kā savvaļas pīle ligzdo kokos, arī mājas pīlēm patīk augstāk novietotas ligzdas. Neguļ laktās, kā vistas, bet labprāt izvēlas nakts guļai augstāk novietotus plauktus.
Mājas muskusa pīle nav radnieciska pārējo pīļu sugām, tādēļ, krustojoties ar citu pīļu šķirēm, pēcnācēji ir neauglīgi. Šos hibrīdus sauc par mularda pīlēm (parasti muskusa pīles krusto ar pekinas pīlēm). Hibrīdi pārspēj savus vecākus – viņi ir lielāki un mazuļi ātrāk aug.
Mājas muskusa pīlēm ir spēcīgs ķermenis ar platām, noapaļotām krūtīm. Aste gara, kustīga, nedaudz tiek turēta uz leju, padarot ķermeni garāku. Stāja gandrīz horizontāla. Galva ir salīdzinoši liela, īpaši pīļtēviņam, pīlēm uz galvas neliels spalvu cekuls, kuru tās paceļ satraukuma vai briesmu gadījumā. Pieres daļā un knābja augšdaļā sarkani kārpveidīgi izaugumi, kas ar vecumu palielinās. Cekuls un izaugumi vairāk izteikti tēviņiem. Knābis plats, stiprs, vidēji garš ar viegli noliektu knābja galu. Plati, labi attīstīti spārni. Viena no šī putna atšķirīgajām iezīmēm ir tā, ka tas labi lido. Kāju pirkstiem attīsīstīti nagi, lai varētu turēties kokos. Muskusa pīlēm nav pīļtēviņiem raksturīgās astes spalvas gredzena, dzimumu var atšķirt pēc auguma apmēra un tēviņiem ir izteiktāks un lielāks kārpveida sarkanais izaugums uz deguna, kas atgādina pilienu.
Savvaļas muskusa pīles ir ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu uz spārnu nosedzošās daļas. Sastopamas vairākas baltā plankuma variācijas, kas, pīlei novecojot, parasti palielinās. Ja saka, ka mājas muskusa pīle ar savvaļas pīles krāsojumu, tad saprot šo raksturīgo savvļas pīles balto plankumu uz spārna.
Mājas muskusa pīlēm ES sertificētas 19 krāsas:
- zila, zila ar baltu galvu, zila ar baltu plankumu uz spārna, zila ‘žagatiņa’
- brūnas (šokolādes), brūnas ar baltu galvu, brūnas ar ar baltu plankumu uz spārna, brūna ‘žagatiņa’,
- lavandas (pērļu pelēkas), lavandas ar baltu galvu, lavandas ar baltu plankumu uz spārna, lavandas ‘žagatiņa’,
- melnas, melna ar baltu plankumu uz spārna, melna ar krāsainu krūšu daļu, melna ‘žagatiņa’,
- sudraboti pelēkas ar baltu plankumu uz spārna, sudraboti pelēkas ar baltu galvu,
- baltas, baltas ar melnu.
Vienas no visklusākām pīlēm, pieklājīgas, draudzīgas un viegli kopjamas. Garšīga gaļa, tā nav trekna. Putni audzējami gaļas un olu ieguvei, kā mīļdzīvnieki un kā izstādes putni.
Gredzeni: mātes 18 mm, tēvi 22 mm.
Avoti:
http://www.entente-ee.com/wp-content/uploads/Warzenenten.pdf (skatīts 5.01.21.)
https://de.wikipedia.org/wiki/Moschusente (skatīts 5.01.21.)
https://enten-sv.de/entenrassen/warzenente/ (skatīts 5.01.21.)
https://en.wikipedia.org/wiki/Domestic_muscovy_duck (skatīts 5.01.21.)
https://enten-sv.de/entenrassen-im-sv/entenrasse-im-blickfeld/2006-warzenente/ (skatīts 5.01.21.)
http://www.moosemanorfarms.com/about-muscovy-ducks.html (skatīts 5.01.21.)
http://www.zooenc.eu/en/muscovy-duck/
(skatīts 5.01.21.)
