Reinas Elsteres pīle

Foto no Melitas Saukas personīgā arhīva Pīle ar interesantu krāsu salikumu, kas raksturojama kā ‘žagatiņa’. Lielbritānijā pīli selekcionēja pēc otrā pasaules kara R. Govers (Gower) un O.Dreiks (Drake), standartizēta 1926. gadā. Atbilstoši krāsai arī nosaukta par žagatas pīli (‘magpie’ - angļu val.) Tāda pat pīle selekcionēta Vācijā, to veica P.E.Osvalds un nosaukta par Reinas Elsteres pīli (‘Altrheiner Elsterenten’ – vācu [...] Lasīt tālāk

Kempbelas pīle

Foto no Melitas Saukas personīgā arhīva Kempbelas pīle selekcionēta Anglijā, Glosteršīrā 20. gs. Izstādē parādīta 1898. gadā un haki krāsas Kempbelas pīle publiskai apskatei pirmoreiz izstādīta 1901. gadā. Pīles selekcionēja misis A. Kempbele (Campbell), krustojot dzeltenbrūnas un baltas Indijas skrējējpīles ar Ruānas pīlēm. Vēlāk, vienā paaudzē sakrustota ar savvaļas pīli, ar mērķi izveidot labas dējējpīles un reizē pīles ar labu [...] Lasīt tālāk

Mājas muskusa pīle

Foto no Melitas Saukas personīgā arhīva Muskusa pīlēm ir divas sugas: savvaļas muskusa pīle ('Cairina moschata sylvestris') un mājas muskusa pīle ('Cairina moschata domestica'). Savvaļas muskuspīles dzimtene ir dienvidu un centrālā Amerika, kur tās pieradinātas vēl pirms Kolumba ierašanās 1492. gadā.  Muskusa pīle ir vienīgā mājas pīle, kas nav selekcionēta no meža pīles, bet gan no savas savvaļas priekšteces. 1514. gadā [...] Lasīt tālāk

Ruānas pīle

Rokas Puinauskas foto no privātās saimniecības  (Lietuva) Ruānas pīle Ruānas pīle izveidota Francijā, Ruānas apkārtnē, Normandijā. Meža pīle ir visu pīļu priekštece (izņemot mājas Muskusa pīles), bet Ruānas pīlei tas jau ir redzams izskatā. Lielbritānijā ievesta no Francijas 18. gs. un angļi  ‘metušies’  pīli uzlabot, izveidojot to  stipri lielāku un masīvāku. Šo pili kādreiz dēvē arī par Tumšo Ruānas pīli [...] Lasīt tālāk

Eilsberijas pīle

Rokas Puinauskas foto no privātās saimniecības  (Lietuva) Eilsberijas pīle Pilnībā izcelsme nav zināma. 18. gs. Lielbritānijā populāra pīle, ko izmantoja gaļai un dūnu ieguvei spilvenu pildīšanai. Visvairāk audzēja Eilsberijā, Bakingemšīras apgabalā, no kurienes arī nosaukums. Kad 1873. gadā tika ievestas Pekinas pīles, kuras varēja nobarot ātrāk un ar mazākiem izdevumiem, Eilsberijas pīle pamazām zaudēja savu rūpniecisko nozīmi. Tomēr uzskata, ka [...] Lasīt tālāk