Landas zoss

Avots: https://www.energyshobby.com/landes-goose/ Landas zoss (Oie des Landes ) ir franču zoss, kas speciāli veidota lielu un kvalitatīvu zosu aknu ieguvei. Šķirnes veidošanai izmantota Tuluzas zoss, tādēļ zoss atgādina Tuluzas zosi, tikai ir mazāka augumā. Vidēja auguma zoss, Pieaugušas zoss tēva svars ir robežās 6-8 kg un zoss mātei - 5-6 kg. Speciāli barojot, ap 8 kg smagiem īpatņiem aknu svars [...] Lasīt tālāk

Emdenes zoss

Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Emder_Gans Emdenes zoss (Emdener Gans) izveidota Vācijā Emdenes un Brēmenes apgabalos. Vecākā Vācijā veidotā šķirne, kuras vēsture aizsākas jau no 13.gs, bet pašreizējā izskata zoss izveidota 19. gs beigās. Vēsturiski audzētas Latvijā un 1935. gadā uzskatītas kā saimnieciski vērtīgas zosis. Pieder pie smagajām gaļas zosu šķirnēm. Prāva auguma (lielākā un smagākā zoss no Vācijā standartizētām zosu šķirnēm), izturīgas, pietiekami [...] Lasīt tālāk

Dīpholcas zoss

Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Diepholzer_Gans Veidojusies Ziemeļvācijā, Dīpholcas purvainajos apgabalos 19. gs beigās. Vidēja izmēra zoss, pieauguša tēva svars 6-7 kg robežās, mātei – 5-6 kg robežās. Dējība laba, dēj 35-50 olas gadā. Labs perēšanas instinkts, nereti perē divas reizes gadā, rūpīgi vecāki. Pēc ķermeņa uzbūves līdzīga pelēkajai zosij, tikai balta. Stāja piepacelta, ķermenis noapaļots. Oranžas krāsas knābis un sarkanīgas kājas un pleznas. [...] Lasīt tālāk

Dānijas zoss

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Danish_landrace_goose Senas izcelsmes Dānijā audzēta zoss. Attīstījusies senatnē no savvaļā dzīvojošas zoss, domājams no Skandināvijā savvaļā dzīvojošās pelēkās zoss. Līdz 17. gs. bija vienīgā Dānijā audzētā zosu šķirne. Ierakstīta ES reto un aizsargājamo zosu šķirņu sarakstā. Vidēja izmēra zoss. Pieaugušas zoss svars tēvam ap 6 kg un mātei – ap 5 kg, lēnaudzīgas. Dējība zema, ap 25 olām gadā, [...] Lasīt tālāk

Čehu zoss

Čehu zoss (Česká husa) cēlusies no mazas, Čehijas, Bohēmijas upju palienu pļavās dzīvojošas zoss. Pieder pie mazajām, neliela auguma zosīm. Pieaugušas zoss svars tēvam 5-6 kg un mātei svars 3-5 kg robežās. Viena no mazākām zosīm, ja ne mazākā no mājas zosu šķirnēm. Līdzīga Romas zosij, tikai mazāka augumā. Dēj 15-20 olas gadā, labas līnijas – līdz 40 olām gadā. [...] Lasīt tālāk

Dzeltenbrūnā Brekonas zoss

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Brecon_Buff_Goose#/media/File:BrEcOnBUFFpair.jpg Izveidota Velsā, Brekonšīrā. Atlasīta dzeltenbrūna mutācija no Lielbritānijā esošās pelēkās zoss un tālāk atlasīti īpatņi, līdz iegūta stabila krāsa, kas neskaldās. Pirmoreiz standartizēta 1934. gadā. Vidēja izmēra zoss. Pieauguša tēva svars ir robežās 7-9 kg un mātes – 6-8 kg. Dēj apmēram 20-30 olas gadā, olu svars ap 170-200 g. Labi attīstīts perēšanas instinkts un ir labas mātes. [...] Lasīt tālāk

Amerikas dzeltenbrūnā zoss

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/American_Buff_goose Amerikas dzeltenbrūnā zoss izcelsme ir Ziemeļamerika, cēlusies no Eiropā un Ziemeļāzijā dzīvojošās savvaļas pelēkās zoss. Pieder pie lielajām zosīm, pieaugušas zoss tēva svars svārstās 8-13 kg robežās, kad māte var svērt ap 7-12 kg. Dēj 10-25 olas gadā. Labs perēšanas instinkts, labas mātes. Stāja nedaudz piepacelta, ķermenis plats, krūtis platas un noapaļotas. Mugura vidēji gara, plata, aste vidēji [...] Lasīt tālāk

Āfrikas zoss

M. Saukas foto no privātās saimniecības Āfrikas zoss, izcelsmes valsts visdrīzāk ir Ķīna. Veidojusies no savvaļas gulbja zoss (Anser cygnoides), krustojoties ar Ķīnas un citām Āzijas valstu zosīm. ES tiek pieskaitīta pie reti sastopamām zosu šķirnēm. Pieder pie lielo zosu šķirnēm, vienas no lielākām un smagākām zosu šķirnēm. Pieaugušas zoss tēva svars 10-15 kg un mātes svars ir 8-11 kg. [...] Lasīt tālāk