Lielā Pelēkā zoss

Lielā pelēkā zoss (Крупная серая) veidota vienlaicīgi Ukrainā un Tambovā, Krievijā, krustojot tulūzas zosi ar Romnija zosi (Ukrainas vietējā zoss), tālāk jau atlasot labākos īpatņus. EU lieto nosaukumu ‘Russian geese’ (angļu val.) vai Russische gans (vācu val. ) – Krievijas zoss Pieder pie smagajām zosīm, pieaugušas zoss svars tēvam 6-7 kg un mātei –5-6 kg. Divu mēnešu veci zoslēni jau [...] Lasīt tālāk

Tulas zoss

Foto no Liuda Lunis personīgā arhīva. Tulas zoss Tulas zoss jeb Krievijas cīņas zoss (Тульский бойцовый гусь – krievu val.) izcelsmes valsts ir Krievija. Sena šķirne, izcelsme Krievijas Tulas pilsēta 19. gs. Tirgotāji un turīgie Tulas pilsoņi savulaik regulāri rīkoja putnu cīņas, lai izklaidētos, gadu gaitā šīm cīņām, kas tika uzskatītas par ļoti prestižām un bija par pamatu azartspēlēm, tika [...] Lasīt tālāk

Lipes zoss

Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Lippegans Lipes zoss attīstījusies Vācijā, Ziemeļreinas apgabala upju sateces zemienēs. Kā šķirne dokumentēta jau 1860. gadā kā vienīgā zosu šķirne Vestfālē. Kā šķirne Vācijā standartizēta no 1989. gada. Vidēja izmēra zoss. Pieauguši vīriešu kārtas īpatņi sver 6-7 kg un sieviešu kārtas īpatņi - 5-6 kg. Dējība laba, dēj līdz pat 30-40 olām gadā. Labs perēšanas instinkts, var perēt divas [...] Lasīt tālāk

Holmogoru zoss

M.Saukas foto no privātās saimniecības Holmogoru zoss (Холмогорская), izveidota Krievijā centrālajā melnzemes zonā. Selekcijas mērķis bija izveidot vietējiem apstākļiem piemērotu zosi ar labu gaļas iznākumu. Eiropā kā šķirne atzīta nesen un tiek pieskaitīta pie reti sastopamām zosīm. Liela auguma, smaga (gaļas tipa) zoss, pieaugušas zoss tēvs sver 10-12 kg, māte sver 7-9 kg. Dējība zema, tīršķirnes zoss maksimāli gadā izdēj [...] Lasīt tālāk

Ķīnas zoss

Avots: M. Saukas foto no privātās saimniecības Āzijas zoss, cēlusies no savvaļas gulbja zoss (Anser cygnoides). Graciozi putni ar gulbim līdzīgi izliektu  garu kaklu un skaļu balsi. Mazā zoss, pieauguša tēva svars 4,5-5,5 kg un mātes svars 3,5-4,5 kg. Dējība ļoti laba, labākā dējēj-zoss . Izdēj ap 45-70 olas gadā, ļoti labas līnijas – līdz pat 100 olām gadā. Olas [...] Lasīt tālāk

Frankonijas zoss

Attēla avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Fr%C3%A4nkische_Landgans Frankonijas zoss vai Frankonijas lauku zoss (Fränkische Landgans) izveidota Vācijā 20. gs sākumā, standartizēta kā šķirne 2008. gadā. Veidota no Mainas upes palienēs dzīvojošas mazas un aktīvas zoss.   Zoss ir maza auguma, aktīva.  Pieaugušas zoss svars tēvam 5-6 kg un mātei – 4-5 kg. Dējība zema, dēj  baltas 15-20 olas, olu svars ap 140 g. Var [...] Lasīt tālāk

Kubaņas zoss

Avots: Melitas Saukas personīgais foto arhīvs Kubaņas zoss (Кубанская) pelēkā šķirne izveidotas Kubaņas lauksaimniecības institūtā Krievijā, krustojot Gorkija zosi ar Ķīnas zosīm. Otra līnija, baltās Kubaņas zosis, tika veidota, krustojot Gorkija zosi ar lielo pelēko zosi, Emdenes zosi un Vištines zosi (Lietuva). Vēlāk krustoja Gorkija zosi arī citos variantos, bet labākā bija pirmā izveidotā līnija, kas plaši izplatījās Krievijā un [...] Lasīt tālāk

Āfrikas zoss

M. Saukas foto no privātās saimniecības Āfrikas zoss, izcelsmes valsts visdrīzāk ir Ķīna. Veidojusies no savvaļas gulbja zoss (Anser cygnoides), krustojoties ar Ķīnas un citām Āzijas valstu zosīm. ES tiek pieskaitīta pie reti sastopamām zosu šķirnēm. Pieder pie lielo zosu šķirnēm, vienas no lielākām un smagākām zosu šķirnēm. Pieaugušas zoss tēva svars 10-15 kg un mātes svars ir 8-11 kg. [...] Lasīt tālāk