Olas un … holesterīns

Olas uzturā lietot drīkst!

Autors: Melita Sauka, M.phil, Dr.paed

Uztura speciālisti un kardiologi iesaka – kontrolējiet holesterīna daudzumu uzturā, samaziniet olu un citu holesterīna saturošu produktu lietošanu. Olu ražotāji saka, ka “šīs” olas satur mazāk holesterīna un iesaka, piemēram, ēst paipalu olas. Holesterīnu satur tikai dzīvnieku valsts produkti, bet, neskatoties uz to, augu eļļai ir uzraksts – nesatur holesterīnu.

Internetā ir visai atšķirīga informācija par holesterīna saturošu produktu lietošanu uzturā un lasītājs tajā vienkārši varētu arī apjukt. Tādēļ šoreiz par olām un… holesterīnu.

Ar uzturu uzņemtais holesterīns neietekmē sirds un asinsvadu slimību risku.  

Olās ir augsts holesterīna daudzums (liela vistas ola satur vidēji ap 213 mg holesterīna1), bet olu lietošanas ierobežojumi ir atcelti. Nav svarīgi, vai un cik olas satur zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnu jeb tā dēvēto „slikto holesterīnu” vai augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīnu jeb tā dēvēto „labo holesterīnu”, to lietošana uzturā neietekmē sirds un asins- vadu sistēmas veselību. Vienkārši, lietosim olas ikdienas uzturā, zinot, ka tās nekādu (!) kaitējumu veselībai nenodara. Olas ir vērtīgs produkts un to iekļaušana uzturā veselību tikai uzlabo.

Kādēļ holesterīns mūs tā satrauc?

Cilvēku satrauc veselība. Pasaulē pusei vidēja vecuma un trešdaļai gados vecu cilvēku par nāves iemeslu ir sirds un asinvadu slimības, pārsvarā tas saistīts ar aterosklerotisko procesu attīstību asinsvadu sieniņās2 (raksturīga taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām). Aterosklero- tiskas izmaiņas ar laiku noved pie asinsvadu deformācijas un sašaurināšanās līdz pat pilnīgai asinsvadu noslēgšanai. Ateroskleroze var skart asinsvadus dažādās ķermeņa vietās, kas ir cēlonis pat ļoti nopietnām saslimšanām3:

  • ja nogulsnējumi veidojas uz sirds asinsvadu sieniņām, veidojas, piemēram, miokarda infarkts;
  • ja asinsvadi sašaurināti galvā, veidojas, piemēram, insults;
  • ja nogulsnējumi skar perifērās artērijas, iespējama, piemēram, gangrēna.

Pacientiem ar aterosklerotiskām izmaiņām asins plazmā cirkulē paaugstināts holesterīna daudzums. Fakts, ka asinsvadu sieniņu bojājumu gadījumā asins plazmā ir paaugstināts holesterīna līmenis, ir sen zināms. Asins plazmā holesterīns var nonāk no uztura (ārējais avots) un aknām, kuras organismā pašas sintizē holesterīnu (iekšējais avots)4. Pieņēma, ka galvenā nelaime ir holesterīns (un nevis asinsvadu sieniņu epitēlija bojājumi) un ķērās klāt uzturam kā vieglāk ietekmējamam faktoram.

Kā vēsturiski radās olu ierobežojumi uzturā?

1968. gadā Amerikas Sirds Asociācija publicēja uztura ieteikumus sirds un asinvadu slimību (SAS) samazināšanai, nosakot, ka ar uzturu drīkst uzņemt ne vairāk kā 300 mg holesterīna dienā un patērēt ne vairāk kā 3 olu dzeltenumus nedēļā (vistu olas dzeltenums, atkarībā no izmēra, satur no 141 līdz 234 mg holesterīna)5. Pie tam, olas ir vienīgais konkrēts uztura produkts, kas tika tik strikti ierobežots saistībā ar sirds un asinvadu slimību attīstību. Vairums valstu, tai skaitā arī Latvija, izstrādāja līdzīgus uztura ieteikumus. Tika radīti uztura ieteikumi, ko vienkāršam iedzīvotājam viegli ievērot, veselības veicināšanas profesionāļiem nebija vajadzības iedziļināties detaļās (ar uzturu uzņemts daudz holesterīna = augts holesterīna līmenis asins palzmā = augsts sirds un asinsvadu slimību risks) un masu mēdijiem tas bija jauks un vienkārši saprotams sauklis veselības veicināšanas kontekstā. Izskatījās, ka vienīgie zaudētāji bija olu ražotāji6.

Uztura ieteikumi pamatojās uz tā laika pētījumiem ar dzīvniekiem. 1913. gadā veiktais pētījums ar žurkām pierādīja sakarību starp ar uztura uzņemto holesterīnu un aterosklerozes attīstību7,8. Tālākie pētījumi pierādīja, ka, barojot žurkas ar holesterīnu bagātu barību, samazinājās dabiskā holesterīna sintēze aknās9. Jau tālāko pētījumu rezultāti ar Gvinejas cūkām jeb, pareizāk, jūras cūciņām pierādīja sakarību starp ZBL asinīs un ar uzturu uzņemto holesterīnu (jo vairāk holesterīnu uzņem, jo augstāka ZBL koncentrācija asins plazmā), reizē novērojot organismā samazinātu dabisko holesterīna sintēzi10. Rezultātus skaidroja ar organisma spēju nodrošināt līdzsvaru starp ar uzturu uzņemto holesterīnu un organismā dabiski sintezēto holesterīnu. Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī klīniskā pētījumā, 2 vīriešiem saņemot atšķirīgas diētas11.

Lai arī nebija pārliecinošu pierādījumu par saistību starp ar uzturu uzņemto holesterīnu, holesterīna dau- dzumu asins plazmā un sirds un asinvadu slimību risku, ekspertu grupa ASV pieņēma lēmumu par holesterīna saturošu produktu ierobežošanu uzturā7.

Pētījumi par holesterīnu un sirds un asinsvadu slimību risku

Bija zinātnieki, kuri apšaubīja ar uzturu uzņemtā holesterīna ietekmi uz sirds un asinvadu slimību attīstību.

Pirmais arguments dzīvnieki un cilvēki atšķiras. Dzīvniekiem ir nedaudz atšķirīgs metabolisms, salīdzinot ar cilvēkiem. Asins plazmas holesterīna daudzums atšķiras starp dažādām dzīvnieku sugām un arī starp vienas sugas dažādiem dzīvniekiem. Truši ir jūtīgi un uzturs ļoti ietekmē asins sastāvu, žurkas un suņi reaģē tikai pie stipri paaugstinātām devām. Dzīvniekiem ir atšķirīgs lipoproteīnu sastāvs, dzīvnieku asinīs vairāk cirkulē ABL jeb “labais holesterīns”, kad cilvēka asinīs  – ZBL jeb tā sauktais “sliktais holesterīns”12.

Otrais arguments vienkāršoti pētījumi, skaitļojot tikai viena faktora ietekmi. Pierādījumi, ka ar uzturu uzņemtais holesterīns paaugstina holesterīna daudzumu asins serumā un rezultātā rada paaugstinātu SAS attīstības risku, balstīti uz epidemioloģiskiem šķērsgriezuma pētījumiem, izmantojot vienkāršu regresijas analīzi. Šādi epidemioloģiskie pētījumi parādīja saistību starp ar uzturu uzņemto holesterīnu vai olu patēriņu un paaugstinātu sirds un asinvadu slimību risku
13,14,15,16. Pētījumi analizēja vienu faktoru – holesterīnu (vai olu patēriņu), bet tagad zināms, ka sirds un asinvadu sistēmas slimības var būt saistītas ar trans-taukskābju vai pārmērīgu piesātināto tauku lietošanu, tāpat tas var būt saistīts ar sakņu un dārzeņu trūkumu uzturā, kā rezultātā veidojas vitamīnu, antioksidantu un šķiedrvielu deficīts vai nepietiekamu omega-3 un omega-6 polinepiesātināto taukskābju nodrošinājumu uzturā17. Vēlākie pētījumi, izmantojot daudzfaktoru analīzi un iekļaujot nosauktos rādītājus, tiešu saistību ar uzturu uzņemto holesterīnu un sirds un asinvadu slimību risku nepierāda18.

Trešais arguments analizē tieši holesterīna rādītājus, nevis ZBL un ABL attiecību. Analizējot klīnikos pētījumus, metaanalīze ar 17 pētījumiem19, kas veikti laikā no 1974. gada līdz 1999. gadam, parāda sakarību starp ar uztura uzņemtā holesterīnu un plazmā esošā kopējā holesterīna/augsta blīvuma holesterīna attiecību. No pētījuma izriet, ka, apēdot vienu olu dienā, palielinās kopējā holesterīna/augsta blīvuma holesterīna attiecība par 0,04 vienībām. No 19 metaanalīzē neiekļautiem pētījumiem (neiekļāvās izvēlētajos kritērijos) ar izanalizētām 33 diētām, 20 gadījumos kopējā holesterīna/augsta blīvuma holesterīna attiecība pieauga (uz 100 mg ar uzturu uzņemtā holesterīna – 0,014 ± 0,003 vienības) un 13 gadījumos rādītāji samazinājās. Pētītajos un metaanalīzē iekļautos 17 pētījumos uz 100 mg apēstā holesterīna, organismā kopējā/augsta blīvuma holesterīna attiecība palielinājās par 0,02 vienībām. Ekspertu secinājumi – uztura ieteikumos ASV ir jāsaglabā olu un citu holesterīna saturošu produktu ierobežošana20.

Zinātnieki norāda21, ka uz sirds un asinsvadu slimību risku norāda organismā esošā zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb ‘sliktā holesterīna” un augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) jeb tā sauktā “labā holesterīna” savstarpējā attiecība, citi rādītāji neraksturo paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku21. Organismā sintizētā ZBL un ABL ir atšķirīgas funkcijas un darbības mehānisms saistībā ar sirds un asinsva- du slimību risku: ZBL veicina aterosklerozes attīstību, kad ABL to kavē. Pēc asins plazmā noteiktā kopējā holesterīna nevar raksturot veselības stāvokli21.

Ceturtais arguments nekorekta zinātnisko pētījumu interpretācija 1995. gadā U. Ravnskovs (Uffe Ravns- kov) publicēja pārskatu par klīniskiem (gadījuma-kontroles) pētījumiem22, kas veikti laikā no 1968. gada līdz 1985. gadam un mērīts uzņemtais holesterīna daudzums un tā saistība ar sirds un asinsvadu slimību riksu. Zinātnieks izvērtēja 3 autoratīvu organizāciju23,24,25 veidotos pārskatus par zinātniskiem pētījumiem, uz kuriem tika balstīti uztura ieteikumi. Tikai 2 no 12 pētījumiem ar pretrunīgu informāciju bija precīzi citēti un tikai viens no tiem bija iekļauts zinātnisko publikāciju pārskatā. Puse no pretrunīgiem pētījumiem bija vienkārši ignorēti (vairums tādēļ, ka pētījumus sponsorēja olu industrija). Interpretējot datus, piemēram, bija apgalvots, ka pētījums pārliecinošie pierāda sakarību, kad orģinālā pētījumā sakarība nemaz nebija pierādīta. Raksta autors aicina, rakstot pārskatus par zinātniskiem pētījumiem, izlasīt orģinālos rakstus. Tāpat autors aicina neuzticēties rakstiem, kuros nav atsauces uz orģināliem pētījumiem (vai atsauces ieliktas raksta beigās), kas neļauj izsekot apgalvojuma avotiem. Pie tam, analizējot ziņojumos iekļautos pētījumus, vidējais uzņemtais holesterīna daudzums pētījuma grupās bija 223±11 mg/1000kcal, bet kontroles grupās – 126±11mg/1000 kcal. Starpība pārāk niecīga, ko no bioloģijas viedokļa pagrūti izskaidrot, ja organsims dienā pats sintezē vairāk kā 1000 mg holesterīna26.

Olu rehabilitācijas ceļš

1995. gadā ASV uztura vadlīniju izstrādāji vienojās valstī uztura ieteikumos lietot vienādu tekstu, t.i., visi ieraksta – ar uzturu uzņemt ne vairāk kā 300 mg/dienā holesterīna un ēst ne vairāk kā 3 olas nedēļā. Sākas garš ceļš šo ieteikumu atspēkošanai.

1995. gadā ASV uztura vadlīniju izstrādāji27 vienojas ierobežot holesterīnu uzturā ne vairāk kā 300 mg/ dienā. Kādēļ tieši 300 mg/dienā ir un paliks mistērija. Skaitlim zinātniska pamatojuma nav. ASV (un vairums Rietumvalstu) uztura speciālistu vidū 300 mg/dienā tiek iestrādāta kā dogma28, tai skaitā arī Latvijā.
Izprotot pētījumos esošās pretrunas par uztura holesterīna un sirds un asinsvadu slimību savstarpējo saistību, pētījumi tiek intensīvi turpināti. Papildus aktivitāte – olu industrija ASV dibina Olu uztura centru (Egg Nu- trition Center – angļu val.) ar mērķi sekmēt pētījumus un izglītot iedzīvotājus par veselības jautājumiem29. Diemžēl, olu industrijas spnsorētie pētījumi vairumā gadījumu netiek ņemti vērā. Arguments, ēdot holesterīnu saturošus produktus, kopējais holesterīna daudzums asins plazmā palielinās. Par ZBL/ABL attiecību nerunā.

1999. gadā publicēts viens no tā laika lielākiem ilgtermiņa epidemioloģiskiem pētījumiem (37851 veselības aprūpes speciālisti – vīrieši vecumā no 40 līdz 75 gadiem, 8 gadu novērošanas periods, sākot no 1986. gada un 80082 sievietes, medmāsas vecumā no 34 līdz 59 gadiem, 14 gadu novērošanas periods, sākot no 1976. gada. Katru otro gadu veikta uztura aptauja (131 jautājums)30. Abās grupās vidējais olu patēriņš samazinājās gandrīz uz pusi (no 2,3 olām/nedēļā 1986. gadā uz 1,6 olām/nedēļā 1990 gadā vīriešiem un no 2,8 olām/nedēļā 1980. gadā uz 1,4 olām/nedēļā 1990. gadā sievietēm). Pētījumā tika iekļauti respondenti, kuri neslimoja ar sirds un asinsvadu slimībām. 8 gadu laikā 258 vīriešiem un 14 gadu laikā 563 sievietēm bija insults. Analizējot uzturu (daudzfaktoru analīze), insulta risks bija vienāds, neatkarīgi vai ēd vienu olu dienā vai vienu olu nedēļā. Pie tam, ar citiem produktiem uzņemtais holesterīna daudzums bija lielāks nekā ar olām uzņemtais. Parādījās sakarība, kas tie, kas ēd vairāk olas, ēd mazāk augļus un dārzeņus.

2000. gads, epidemioloģisko pētījumu pārskats31, secinājums, ja pēta vienu faktoru – uzņemtā holesterīna daudzumu, parādās neliela sakarība ar sirds un asinsvadu slimībām, ja pētījumā iekļauti arī citi sirds veselību ietekmējošie faktori – uztura holesterīns sirds un asinsvadu sistēmas veselību neietekmē.

2004. gadā sagatavots epidemiloģisko pētījumu pārskats32 un konstatē, ka nav pamata neiekļaut olas veselīga uztura ēdienkartē.

2007. gadā publicē lielu epidemioloģisko pētījumu33, analizējot ASV Nacionālo veselības un uztura aptau- jas datus (9734 respondenti vecumā no 25 līdz 74 gadiem), kas 20 gadu novērošanas periodā ievākti 4 reizes (1982-1984, 1986., 1987., 1992.). Olu patēriņš tika klasificēts: 1 vai mazāk, 1–6 olas, vairāk kā 6 olas nedēļā (analizētas patērētās olas: vārītas, ceptas, salātos lietotas, ēdienos liktās olas nav ietvertas) un rēķināts insulta, išēmiskā insulta, sirds artēriju slimību un mirstības relatīvais risks. Lietojot 6 un vairāk olas nedēļā (vidēji viena vai vairākas olas dienā), nepalielinās insulta un išēmiskā insulta risks. Parādījās sakarības, ka diabēta pacientiem pie lielāka olu patēriņa palielinās sirds artēriju slimību risks, fakts, kas prasa papildus pētījumus.

2013. gads. Meta-analīze ar17 pētījumiem34 (9 – par sirds un asinsvadu slimībām ar 5847 gadījumiem un 8 pētījumi par insultu ar 7579 gadījumiem). Secinājums: olu patēriņš neietekmē sirds un asinsvadu slimību risku, ne arī insulta risku. Visos pētījumos izmantota uztura aptauja.

2015. gads. Analizēti divi plaši prospektīvi pētījumi Zviedrijā35 (37766 vīrieši, 32805 sievietes), sākotnēji respondentiem nav sirds un asinsvadu slimības. Pētījumā iekļautos cilvēkus novēroja 13 gadu garumā, reģistrēja 1628 infarktus un 5706 insultus vīriešiem un 1207 infarktus un 3359 insultus sievietēm. Izman- tota daļēji strukturēta uztura aptauja atbilstoši Zviedrijā esošiem ēšanas paradumiem, aptauja tika papildus pārbaudīta ar 24 stundu uztura dienasgrāmatas datiem (r=0,62). Vidējais olu patēriņš bija ap 1,4 olām nedēļā, tikai 2,7% vīrieši un 2,5 % sievietes patērēja 1vai vairāk olas dienā. Secinājumi: vienas olas patēriņš dienā nav saistāms ar palielinātu infarkta vai jebkāda insulta risku. Lietojot vairāk kā 1 olu dienā, vīriešiem nedaudz paaugstinās infarkta risks. Pētījuma autori secina, ka vīrieši ir jūtīgāki pret paaugstinātu holesterīna daudzumu uzturā, piebilstot, ka pētījumā nav ņemts vērā un analizēts tāds sirds un asinsvadu slimību izraisošs faktors kā speķa patēriņš un tika konstatēta sakarība, ka lielāks olu patēriņš vīriešu populācijā saistās ar lielāku alko- hola patēriņu un smēķēšanu. Autoru skatījumā, sakarība starp olu patēriņu un paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku vīriešiem jāinterpretē piesardzīgi, tā kā rezultātu varēja ietekmēt pavisam citi faktori.

2018. gads, Ķīna36. 28 024 respondenti (2003.-2008.), kuriem, pētījumu uzsākot, nav sirds un asinsva- du slimību (SAS), kopā miruši 2685 respondenti, 873 miruši no SAS. Nav starpības nevienā no mirstības rādītājiem, vai ēd 7 un vairāk olas nedēļā vai mazāk kā vienu olu nedēļā. Analizējot detalizētāk 18 707 res- pondentu ēdienkarti, lielāks olu patēriņš saistīts ar lielāku augļu, dārzeņu, piena produktu patēriņu, lielāku kopējās enerģijas, proteīnu, tauku, šķiedrvielu un holesterīna un piesātināto tauku daudzumu uzturā, zemāku ogļhidrātu, nepiesātināto un polipiesātināto tauku daudzumu uzturā (visos rādītājos p <0,001). Paralēli veik- ta meta-analīze, izmantojot PubMed un MEDLINE datu bāzi un atlasot rakstus, publicētus laikā no 2013. līdz 2016. gadam (363 565 responddenti 9 prospektīvos pētījumos par išēmiskām sirds slimībām, 436 088 – 9 pētījumos par insultu un 853 974 – 4 pētījumos par mirstības iemesliem, ieskaitot esošo pētījumu). Olu patēriņš veselībai risku nerada nevienā no analizētajiem rādītājiem, bet konstatē, ka, patērējot 7 un vairāk olas nedēļā salīdzinot ar vienu olu nedēļā, par 9 % (95% CI 2–15%) samazinās insulta risks.

2018. gadā veidots pārskats par pētījumiem holesterīna sakarā37. Secinājums: publicētos pētījumos par ar uztura uzņēmtā holesterīna ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību riksu pierādīts, ka ar uzturu uzņemtais holesterīns nepalielina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Pretēji olu patēriņa ierobežošanai, olas ir produkts ar augstu uzturvērtību un zemu piesātināto tauksskābju daudzumu, kas organismu var apgādāt ar proteīnu, minerālvielām un ir iekļaujams veselīga uztura ēdienkartē.

Vai olas drīkst lietot diabēta pacienti?

Jā, diabēta pacientiem olas no ēdienkartes nav jāizslēdz. Vairākos pētījumos teikts38,39, ka olu patēriņš diabēta pacientiem saistās ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Jau minētā Zviedrijā veiktajā pētījumā (2015)35 neapstiprinājās, ka diabēta pacientiem, ēdot līdz olai dienā, ir paaugstināts SAS risks.

2017.gadā veiktā pētījumā40 (7216 respondenti, 48,9 % 2.tipa diabēts) salīdzināja olu patēriņu (mazāk kā 2 olas/nedēļā, 2-4 olas/nedēļā, vairāk kā 4 olas nedēļā) un sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar Vidusjūras diētu vecumā no 55 līdz 80 gadiem sievietēm un no 60 līdz 80 gadiem vīriešiem, kuriem risks saslimt ir vislielākais. Pētījumu uzsākot, respondenti neslimoja ar sirds un asinvadu slimībām, pētījuma beigās (vidēji 5,8 gadu laikā) reģistrēja 342 dalībniekiem sirds infarktu, insultu vai nāvi, kurai par iemeslu bija sirds un asinsvadu slimības. Patērējot līdz 4 olām nedēļā, 2.tipa diabēta slimniekiem un kontroles grupai risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām bija vienāds. Tikai 3% pētījuma dalībnieku patērēja vairāk kā 4 olas nedēļā, korektai analīzei šī grupa bija par mazu. Secinājums: patērējot līdz 4 olām nedēļā, 2.tipa diabēta pa- cientiem nepastāv paaugstināts risks saslimt ar sirds un asinvadu slimībām.

2016.gadā atlasot 10 pētījumus, kur analizēti pacieti ar 2.tipa diabētu (robežhiperglikēmija, insulīna rezis- tence, metabolais sindroms)41 konstatēja, ka, patērējot 6 -12 olas nedēļā, 2.tipa diabēta pacientiem nepastāv paaugstināts risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Vai olas drīkst lietot indivīdi ar augstu sirds un asinsvadu slimību risku?

Nav iemesla cilvēkiem ar augstu sirds slimību risku izslēgt olas no ēdienkartes. Olas var patērēt arī sirds slimību slimnieki.

Sākotnēji indivīdiem ar augstu sirds un asinsvadu slimību risku ieteica izvairīties no olas ēšanas vispār. Klaitons ar kolēģiem (Clayton et.al., 2017)42 veidojis literatūras pārskatu, analizējot sirds veselību un ar uzturu uzņemtā holesterīna savstarpējo saistību. Izvērtējot literatūru, autori uzsver, ka nav iemesla attiekties no olām uzturā, tieši otrādi, olas jāiekļauj uzturā kā augstvērtīgs produkts. Uztura eksperimentālos pētījumos cilvēkiem ar jau sirds slimību pazīmēm, olu patēriņš nepaaugstināja SAS risku.

Atsevišķi pētījumi pat pierāda, ka olu lietošana uzlabo sirds un asinsvadu veselību, tā kā paaugstina organismā asins plazmā ABL43. Piemēram, analizējot pētījumus par aptaukošanos, pieaugušiem vīriešiem 12 nedēļas lietojot diētu ar samazinātu ogļhidrātu daudzumu un lietojot papildus 3 olas dienā, ZBL asins plazmā nepalielinājās, bet ievērojami palielinājās ABL līmenis salīdzinot ar kontolgrupu, kurai olas no uztura bija izslēgtas43.. Tomēr autori piemin faktu, ka pārsvarā šajos eksperimentālajos pētījumos ir arī ierobežots ogļhidrātu patēriņš, kas pats par sevi samazina triglicerīdu līmeni asins plazmā42. Olas kā augstvērtīgs proteīna avots satur salīdzinoši maz kalorijas, kas, svara samazināšanas gadījumā, ļauj nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un veiksmīgi ierobežot kopējo kaloriju daudzumu.

Augsts risks SAS attīstībai ir pacientiem ar diabētu, metabolo sindromu, aptaukošanos. Jau aprakstīts, ka diabēta gadījumā (robežhiperglikēmija, insulīna rezistence, metabolais sindroms)41 olu patēriņš nav jāierobežo.

Ola kā uzturvielām bagāts produkts

Olas ir augstvērtīgs proteīna avots.

Diskusijas vērts bija arī jautājums, vai noteiktais ierobežojums uz olu patēriņu holesterīna sakarā ir lielāks ļaunums attiecībā pret olu vērtību, kas ir bagātas ar dažādām, cilvēkam vajadzīgām uzturvielām44.

Olas satur visas organismā neaizstājamās aminoskābes, folātus, riboflavīnu, holīnu, vitamīnus (A, B12, D, K) un ir pilnvērtīgs un reizē lēts produkts ar nelielu kaloriju daudzumu. 

1. tabula. Sprostā dētas vistu olas (iepakojumā 6 gb., ražotājs: A/S BALTICOVO, Iecava45)

Rādītājs Daudz. Mērv.
Enerģija (ENERC): 150 kcal
Enerģija (ENERC): 625 kJ
Olbaltumvielas, kopējās (PROT): 12 g
Tauki, kopējie (FAT): 11 g
Ogļhidrāti, kopējie (CHO): 0,8 g

Olas ir bagātīgs olbaltumvielu avots, kas nodrošina organismu ar olbaltumvielu sintēzei nepieciešamajām aminoskābēm.

Olbaltumvielu sintēzē piedalās 20 dažādas aminoskābes, no kurām 8–9 ir neaizstājamas un regulāri jāuzņem ar uzturu (izoleicīns, leicīns, lizīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns un zīdaiņiem arī histidīns)46. Šo aminoskābju trūkums tālāk rada traucējumus organismā olbaltumvielu sintēzē. Olas satur visas neaizstājāmās aminoskābes (skatīt 2. tabulu). Nosacīti neaizvietojamas aminoskābes bērniem ir cisteīns, taurīns, tirozīns, arginīns (un taurīns, kas īsti nav aminoskābe), jo bērna organismā to sintēze nav pilnībā attīstīta.

2. tabula. Organismā neaizvietojamo aminoskābju saturs putnu olās (g/uz 100 g produkta)47

Produkts histidīns izoleicīns leicīns lizīns metionīns fenilalanīns treonīns triptofāns valīns
Svaiga vistas ola 0,31 0,67 1,09 0,91 0,38 0,68 0,56 0,17 0,86
Svaiga zoss ola 0,35 0,65 1,19 1,03 0,62 0,91 0,80 0,28 0,96
Svaiga tītara ola 0,33 0,85 1,20 0,92 0,44 0,77 0,67 0,22 0,98
Svaiga pīļu ola 0,32 0,60 1,10 0,95 0,58 0,84 0,74 0,26 0,89
Svaiga paipalu ola 0,32 0,82 1,15 0,88 0,42 0,74 0,64 0,21 0,94
Vistas svaigs olas dzeltenums 0,42 0,87 1,40 1,22 0,38 0,68 0,69 0,18 0,95
Vistas olas baltums, žāvēts 1,83 4,58 6,84 5,51 2,79 4,74 3,69 1,00 5,16
Ieteiktā dienas deva (g/1kg svara)* 0,014 0,019 0,042 0,038 0,019 0,033 0,02 0,005 0,024

* Ieteiktā dienas deva pieaugušiem 19 gadus veciem un vecākiem48

3. tabula. Uzturvielu daudzums putnu svaigās olās49

Uzturvielas nosaukums Mērvienība Daudzums 100 g produkta
Vistu olas Pīļu olas Zosu olas Paipalu olas Tītaru olas
Pamatuzturvielas
Ūdens g 0,83 70,83 70,43 74,35 72.50
Enerģija kcal 143,0 185,0 185,0 158,0 171,0
Olbaltumvielas g 12,56 12,81 13,87 13,05 13.68
Ogļhidrāti g 0,72 1,45 1,35 0,41 1.15
Šķiedrvielas g 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0
Cukuri (kopā) g 0,37 0,93 0,94 0,40
Tauki (kopā) g 9,51 13,77 13,27 11,09 11.88
Piesātinātās taukskābes g 3,126 3,681 3,595 3,557 3.632
Mononepiesātinātās taukskābes g 3,658 6,525 5,747 4,324 4.571
Polinepiesātinātās taukskābes g 1,911 1,223 1,672 1,324 1.658
Transtaukskābes g 0,038
Holesterīns mg 372 884 852 844 933
Minerālvielas
Kalcijas, Ca mg 56,0 64,0 60,0 64,0 99,0
Dzelzs, Fe mg 1,75 3,85 3,64 3,65 4.10
Magnijs, Mg mg 12,0 17,0 16,0 13,0 13,0
Fosfors, P mg 198 220 208 226 170
Kālijs, K mg 138 222 210 132 142
Nātrijs, Na mg 142 146 138 141 151
Cinks, Zn mg 1,29 1,41 1,33 1,47 1.58
Vitamīni
Vitamīns C (kopējā askorbinskābe) mg 0,0 0,0 0,0 0,0 0.0
tiamīns mg 0,040 0,156 0,147 0,130 0.110
Riboflavīns mg 0,457 0,404 0,382 0,790 0.470
Niacīns mg 0,075 0,200 0,189 0,150 0.024
Vitamīns B-6 mg 0,170 0,250 0,236 0,150 0.131
Folāts µg 47,0 80,0 76,0 66,0 71
Vitamīns B-12 µg 0,89 5,40 5,10 1,58 1.69
Vitamīns A, (RAE) µg 160 194 187 156 166
Vitamīns A, (IU) IU 540 674 650 543 554
Vitamīns E (alpha-tokoferols) mg 1,05 1,34 1,29 1,08 n.n.
Vitamīns D (D2 + D3) µg 2,0 1,7 1,7 1,4 n.n.
Vitamīns D IU 82 69 66 55 n.n.
Vitamīns K (filohinons) µg 0,3 0,4 0,4 0,3 n.n.
Holīns µg 294 263 263 263

Analizējot olā esošos taukus, tad 1 vistas ola (~ 50g) satur ap 1,56 g piesātinātās taukskābes, 1,83 g mononepiesātinātās taukskābes un 0,96 g polinepiesātinātās taukskābes. Divas no polinepiesātinātām taukskābēm: omega-3 (alfa-linolēnskābe, 18:3, n-3) un omega-6 (linolskābe, 18:2, n-6) cilvēka organismā netiek sintezētas un ir neaizvietojamās taukskābes, tādēļ ir būtiski tās uzņemt regulāri ar uzturu. 100 g olas dzeltenumā ir 0,09 g omega-3 un veselā svaigā vistas olā – 0,04 g, bet attiecīgi omega- 6 ir 3,98 g un 1,53 g.49 Tas nozīmē, ka ola satur organismam nepieciešamās polinepiesātinātās neaizvietojamās taukskābes. Pie tam, olu tauki organismā viegli absorbējas.

Olas veselībai

Vai zaudētāji ir tikai olu industrija?

Iesakot ierobežot olu patēriņu, viennozīmīgi olu industrijai samazinās ienākumi. Ieteikums neēst olas tika veikts cilvēku veselības labā. Tādēļ arī jautājums, vai zaudētāji bija tikai olu ražotāji. Diemžēl, nē. Olas ir ļoti vērtīgs produkts un to izņemšana no ikdienas uztura ir zaudējums arī cilvēku veselībai un pilnvērtīgas pro- filakses nodrošināšanai. Pilvērtīgā, veselīgā un sabalansētā uzturā ir noteikti jāiekļauj olas.

  1. Olas ir samērā lēts un tai pašā laikā pilnvērtīgs olbaltumvielu avots. Īpaši svarīgi tas ir tai sabiedrības daļai, kurai ir ierobežoti uztura līdzekļi. Rezultātā, ierobežojot olas, šī sabiedrības daļa var ciest no aminoskābju trūkuma, kā rezultātā organismā tiek traucēta olbaltumvielu sintēze. Olbaltumvielas rezerves veidā organismā netiek uzglabātas, tās atrodas funkcionālā stāvoklī, tādēļ tās ir regulāri jāuzņem ar uzturu. Pilnvērtīgs olbaltumvielu nodrošinājums īpaši svarīgs bērniem, grūtniecēm un veciem cilvēkiem.
    Organismā neaizvietojamās aminoskābes:

    1. histidīns – nepieciešams histamīna sintēzei (imunitāte, seksuālās fukcijas, ietilpst nervu šūnas mialīna apvalkā, nodrošinot nervu šūnas aizsargfunkciju u.c.)51
    2. izoleicīns – iesaistīts muskuļu metabolismā u.c.52
    3. leicīns – muskuļu atjaunošana, brūču dzīšana, cukura līmeņa regulācija asinīs u.c.53
    4. lizīns – hormonu un enzīmu sintēze, kas nodrošina kalcija uzsūkšanos, kalogēna, elastīna sintēze u.c.54
    5. metionīns – metabolisms un detoksikācija, cinka, selēna, minerālvielu absorbcija u.c.55
    6. fenilalanīns – prekursors vairākiem neiromediatoriem, ietilpst enzīmu struktūrā u.c.56
    7. treonīns – ietilpst olabaltumvielu struktūrās kā kalogēns un elastīns u.c.57
    8. triptofāns – prekursors neromediatoriem kā serotonīns, kas regulē apetīti, miegu un garastāvokli u.c.58
    9. valīns – stimulē muskuļu augšanu un reģenerāciju u.c.59
  2. Olas un sarkopēnija. Sarkopēnija ir muskuļu zudums un to aizvietošanās ar taukaudiem. Rezultātā veciem cilvēkiem ir nogurums, muskuļu zuduma dēļ lielāka traumu iespējamība. Sarkopēnijas novēršanai svarīgs regulārs olbaltumvielu nodrošinājums. Olas te ir neaiztājamas, jo tās viegli sakošļāt, kas veciem cilvēkiem nav mazsvarīgi, pieejamas, viegli pagatavojamas un lētāks olbaltumvielu avots kā gaļa60. Literatūrā dati, ka cilvēki pēc 40 gadus vecuma, piedomājot par savu veselību un bailēs no holesterīna, ievērojami samazina olu patēriņu, nodarot neatgriezenisku ļaunumu savai veselībai.61 Lūdzu, pasekojiet savu vecāka gadagājuma tuvinieku uzturam, izskaidrojiet un pārlieciniet par nepieciešamību ēst olas.
  3. Olas satur holīnu, kam ir liela nozīme augļa un jaundzimušā nervu sistēmas attīstībā62 un holīna trūkums grūtniecības laikā palielina bērnam nervu sistēmas bojājumu iespējamību63,64. Ir pētījumi, ka uzturā palielināts holīna daudzums aizsargā no krūts vēža attīstības
    65,66. Ja organismam trūkst holīna, aknās ir traucēta lecitīnu sintēze un palielinās neitrālo tauku daudzums (aknu taukainā deģenerācija)67. Olas dzeltenums ir visbagātākais holīna avots (svaigas olas dzeltenums 100 g produkta satur apmēram 820 µg holīna).
  4. Ksantofilīdi: olās esošais luteīns un zeaksantīns organismam ir viegli izmantojams un novērš vecuma izraisīto acs makulāro deģenerāciju un ar to saistīto kataraku68,69. Vistas svaigs olas dzeltenums satur 1 094,0µg, svaiga ola – 503,0 µg (salīdzināšanai: spināti saldēti, gatavolti – 15 690,0 µg, svaigs ķirbis – 1 500,0 µg).

Uztura ieteikumi

LR VM uztura ieteikumos teikts: “Nav ieteicams ierobežot olu patēriņu uzturā, jo tās ir vērtīgs daudzu uzturvielu avots”.

2002. gadā no uztura ietiekumiem ASV un vairākās Rietumvalstīs ir izņemts ieteikums par olu ierobežošanu uzturā.70

2008. gadā ASV tiek rīkota starptautiska konference par holesterīnu71 ar mērķi diskutēt par pētījumiem holesterīna jomā un revidēt uztura ieteikumus. Kanāda, Anglijas Apvienotā Karaliste, Austrālija (un vairums citu valstu), Pasaules veselības organizācija jau bija atteikušās no konkrēta cipara holesterīna sakarā, iesakot daudzpusīgu sabalansētu uzturu, nevis kādas konkrētas uzturvielas vai produkta ierobežošanu. Galvenais uzsvars ieteikumos bija samazināt uzturā piesātināto tauku lietošanu un palielintāt nepiesātināto taukskābju daudzumu. Eiropas Sirds tīkls (European Heart Network – angļu val.) pamatoja holesterīna daudzuma neierobežošanu sekojoši: (1) ar uzturu uzņemtais holesterīns paaugstina ZBL līmeni asinīs, bet daudz mazāk kā, ja uzturā lieto piesātinātos taukus, indivīdu reakcija uz holesterīnu uzturā ir atšķirīga; (2) produktos, kuros ir daudz holesterīna, pārsvarā ir arī daudz piesātinātie tauki (izņemot olas) un, ierobežojot piesātināto tauku lietošanu uzturā, samazinās uzņemtais holesterīna daudzums, (3) Eiropā iedzīvotāju uzturs nav bagāts ar holesterīnu un visbiežāk nepārsniedz ieteiktos 300 mg/dienā, tādejādi nav nepieciešams sabiedrībai noteikt ierobežojums72.

Turpretī ASV uztura ieteikumos arī pēc konferences paliek nemainīgs ieteikums ar uzturu uzņemt ne vairāk kā 300 mg/dienā veseliem cilvēkiem un ne vairāk kā 200 mg/dienā indivīdiem, kuru asins plazmā ir paaugstināts zema blīvuma holesterīns. Apsvērumi uztura holesterīna ierobežošanai ir ASV Nacionālās holesterīna izglītības programma (The National Cholesterol Education Program – angļu val.), atbilstoši kurai zema blīvuma holesterīna (ZBL) līmenis cilvēka asins plazmā ir rādītājs holesterīna samazinošo medika- mentu terapijas uzsākšanai. ASV Uztura un veselības komiteja (the Committee on Diet and Health – angļu val) konferencē norādīja, ka tieši ZBL daudzums vistiešāk korelē ar sirds un asinvadu slimībām un ar uzturu uzņemtais holesterīns paaugstina tieši ZBL daudzumu cilvēka organismā (bez zinātniskas atsauces)36. Jau rakstīts, ka zinātnieki norāda, ka rādītājs riska novērtēšanai ir tikai ZBL/ABL attiecība73.

2015. gadā ASV no uztura ieteikumiem izņem arī norādītos holesterīna ierobežojumus konkrēta cipara veidā – 300 mg/dienā. Uztura vadlīnijas ASV 2015.-2020. gadam nesatur konkrētu ciparu par holesterīna ierobežošanu uzturā, bet saka ‘uzņemt ar uzturu holesterīnu cik maz vien iespējams74. Tas balstās uz veselības veicināšanas praksē piekoptās stratēģijas – par ļaunu jau nenāks.

2017. gadā Latvijā medicīnas žurnālā “Doctus” ieteikts no mediķu puses, ka veseliem cilvēkiem (primārā profilakse) holesterīna deva dienā nedrīkst pārsniegt 200 mg75. Jāsaka, nekur tālu, neskatoties uz zinātniskiem pētījumiem, jau nav tikts. Jāsaprot, ka cilvēki ir ļoti konservatīvi. 50 gadus skandēts, cik holesterīns ir slikts, 50 gadus kardiologi kā lielāko biedu priekšplānā ir likuši holesterīnu. Kādus 10 gadus atpakaļ lasīju publicētu pētījumu, ka mediķi pamatā, sevišķi Austrumeiropā, savā praksē balstās uz studiju laikā gūtajām zināšanām un nepietiekami seko līdzi zinātniskajai literatūrai. Ieteikumi par holesterīna samazināšanu uzturā (un arī olu ierobežošanu) sagaidāmi kā no kardiologu, tā uztura speciālistu puses. Zinātne iet uz priekšu, ir daudz precīzāki pētījumi tehnikas attīstības dēļ, vakardienā dzīvot ir tuvredzīgs skatījums uz dzīvi.

Latvijā Veselības ministrijas izstrādātajos uztura ieteikumos holesterīna ierobežošana nav noteikta un ieteikts olas neizslēgt no uztura76.

2018. gadā varam droši teikt, ka pašreizējie zinātniskie pierādījumi neapstiprina agrākos ieteiku- mus un olu ēšana veselību negatīvi neietekmē. Ar uzturu uzņemtais holesterīns sirds un asisnvadu slimību risku neietekmē72.

Raksts sagatavots 2018.gada decembrī biedrībai “Latvijas Putnkopības Asociācija”. Pārpublicēšanas/citēšanas gadījumā norāde uz biedrības “Latvijas Putnkopības Asociācija” interneta vietni majputni.lv obligāta.

Attēli no Z.Rostokinas personīgā fotoarhīva.

Par autori:
Melita Sauka, M.phil, Dr.paed

  • Pamatizglītība: biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs (Latvijas universtitāte, Bioloģijas fakutāte).
  • Maģistra grāds veselības veicināšanas filozofijā (M.phil.) (Bergenas universitāte, Norvēģija).
  • Doktora grāds pedagoģijā (Dr.paed) (Latvijas universitāte).
  • 20 gadu pieredze veselības veicināšanā, strādājot veselības aprūpes jomā.

Pēc informācijas par olu nekaitīgumu žurnālā “Ko ārsti tev nestāsta”, mammīte teica: “Nu kā tiem ārstiem nav kauna! Man tā garšo oliņas un es viņas neēdu un gadiem neēdu tā holesterīna dēļ”. Izskaidroju, stāstīju, pārliecināju, olas mammīte tā arī baidās ēst. Tas holesterīns…

Atsauces

  • 1 USDA. United States Department of Agriculture National Nutrient Database for Standard Reference, https://ndb.nal.usda.gov/ndb/search/list (skatīts 2018. gada 8. novembrī)
  • 2 Daina Jēgere, Aija Rubīne, Līga Poča. Aterosklerozes procesa novērtējums ar bioķīmiskām un funkcionālās diagnostikas metodēm. Doctus. Jūnijs, 2004
  • 3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ateroskleroze (skatīts 2018. gada 29. novembrī)
  • 4 Soliman G.A. Dietary Cholesterol and the Lack of Evidence in Cardiovascular Disease. Review. Nutrients. 2018 Jun 16;10(6). pii: E780
  • 5 Committee on Nutrition. American Heart Association. Diet and Heart Disease. American Heart Association; Dallas, TX, USA: 1968.
  • 6 Donald J. McNamara. The Fifty Year Rehabilitation of the Egg. Nutrients. 2015 Oct; 7(10): 8716–8722.
  • 7 Finking, G.; Hanke, H. Nikolaj Nikolajewitsch Anitschkow (1885–1964) established the cholesterol-fed rabbit as a model for atherosclerosis research. Atherosclerosis 1997, 135, 1–7.
  • 8 Langdon RG, Bloch K. The effect of some dietary additions on the synthesis of cholesterol from acetate in vitro. J Biol Chem 1953;202:77–81.
  • 9 Dietschy, J.M.; Siperstein, M.D. Effect of cholesterol feeding and fasting on sterol synthesis in seventeen tissues of the rat. J. Lipid Res. 1967, 8, 97–104.
  • 10 Lin, E.C.; Fernandez, M.L.; McNamara, D.J. Dietary fat type and cholesterol quantity interact to affect cholesterol metabolism in guinea pigs. J. Nutr. 1992, 122, 2019–2029.
  • 11 Wilson, J.D.; Lindsey, C.A.; Dietschy, J.M. Influence of dietary cholesterol on cholesterol metabolism. Ann. N. Y. Acad. Sci. 1968, 149, 808–821.
  • 12 McNamara, D.J. Dietary cholesterol and atherosclerosis. Biochim. Biophys. Acta 2000, 1529, 310–320.
  • 13 Snowdon, D.A. Animal product consumption and mortality because of all causes combined, coronary heart disease, stroke, diabetes, and cancer in Seventh-day Adventists. Am. J. Clin. Nutr. 1988, 48 (Suppl. 3),739–748
  • 14 D.M. Hegsted, L.M. Ausman, Diet, alcohol and coronary heart disease in men, J. Nutr. 118 (1988) 1184-1189.
  • 15 D. Kromhout, A. Menotti, B. Bloemberg, C. Aravanis, H. Blackburn, R. Buzina, A.S. Dontas, F. Fidanza, S. Giampaoli, A. Jansen et al., Dietary saturated and trans fatty acids and cholesterol and 25-year mortality from coronary heart disease: the Seven Countries Study, Prev. Med. 24 (1995) 308-315.
  • 16 Kannel, W.B.; Castelli, W.P.; Gordon, T.; McNamara, P.M. Serum cholesterol, lipoproteins, and the risk of coronary heart disease. The Framingham study. Ann. Intern. Med. 1971, 74, 1–12.
  • 17 Brownawell AM1, Falk MC. Cholesterol: where science and public health policy intersect. Send to Nutr Rev. 2010 Jun;68(6):355-364
  • 18 oliman G.A. Dietary Cholesterol and the Lack of Evidence in Cardiovascular Disease. Review. Nutrients. 2018 Jun 16;10(6). pii: E780
  • 19 Weggemans, R.M.; Zock, P.L.; Katan, M.B. Dietary cholesterol from eggs increases the ratio of total cholesterol to high-density lipoprotein cholesterol in humans: A meta-analysis. Am. J. Clin. Nutr. 2001, 73, 885–891.
  • 20 McNamara, D.J. Dietary cholesterol and atherosclerosis. Biochim. Biophys. Acta 2000, 1529, 310–320.
  • 21 Kerry-Anne Rye, Philip J. Barter. Cardioprotective functions of HDLs. J Lipid Res. 2014 Feb; 55(2): 168–179.
  • 22 U. Ravnskov, Quotation bias in reviews of the diet-heart idea, J. Clin. Epidemiol. 48 (1995) 713-719.
  • 23 Kannel WB, Doyle JT, Ostfeld AM, et al. Optimal resources for primary prevention of atherosclerotic diseases. Atherosclerosis study group. Circulation . 1984; 70: 157A-205A.National Research Council.
  • 24 National Research Council Diet and Health. Implications for Reducing Chronic Disease Risk. Washington, DC: National Academy Press; 1989.
  • 25 Gotto AM. LaRosa JC. Hunninnhake D. et a/. The cholesterol .facts. A summary of ;he evidence relating dietary fats, serum cholesterol, and coronary heart disease. A joint statement by the American Heart Association and the National Heart, Lung, and Blood Institute. Circulation 1990; 81: 1721-1733.
  • 26 Donald J. McNamara. Dietary cholesterol and atherosclerosis. Review. Biochimica et Biophysica Acta 1529 (2000) 310-320
  • 27 AHA (American Heart Association), NCEP (National Cholesterol Education Program) guidelines, Dietary Guidelines for Americans, FDA (Nutrition Facts Panel from the Food and Drug Administration)
  • 28 Gotto AM. LaRosa JC. Hunninnhake D. et a/. The cholesterol .facts. A summary of the evidence relating dietary fats, serum cholesterol, and coronary heart disease. A joint statement by the American Heart Association and the National Heart, Lung, and Blood Institute. Circulation 1990; 81: 1721-1733.
  • 29 McNamara D.J. The Fifty Year Rehabilitation of the Egg. Review. Nutrients 2015, 7, 8716–8722
  • 30 Hu, F.B.; Stampfer, M.J.; Rimm, E.B.; Manson, J.E.; Ascherio, A.; Colditz, G.A.; Rosner, B.A.; Spiegelman, D.;Speizer, F.E.; Sacks, F.M.; et al. A prospective study of egg consumption and risk of cardiovascular disease in men and women. JAMA 1999, 281, 1387–1394.
  • 31 Kritchevsky, S.B.; Kritchevsky, D. Egg consumption and coronary heart disease: An epidemiologic overview.J. Am. Coll. Nutr. 2000, 19 (Suppl. 5), 549S–555S.
  • 32 Kritchevsky, S.B. A review of scientific research and recommendations regarding eggs. J. Am. Coll. Nutr.2004, 23 (Suppl. 6), 596S–600S.
  • 33 Qureshi, A.I.; Suri, M.F.K.; Ajmed, S.; Nasar, A.; Divani, A.A.; Kirmani, J.F. Regular egg consumption does not increase the risk of stroke and cardiovascular diseases. Med. Sci. Monit. 2007,. 131, CR1–CR8.
  • 34 Rong Y, Chen L, Zhu T, Song Y, Yu M, Shan Z, Sands A, Hu FB, Liu L. Egg consumption and risk of coronary heart disease and stroke: dose-response meta-analysis of prospective cohort studies. BMJ. 2013 Jan 7;346:e8539
  • 35 Larsson S.C., AkessonA., WolkA. Egg consumption and risk of heart failure, myocardial infarction, and stroke: results from 2 prospective cohorts. Am J Clin Nutr doi: 10.3945/ajcn.115.119263.
  • 36 Xu, L.; Lam, T.H.; Jiang, C.Q.; Zhang, W.S.; Zhu, F.; Jin, Y.L.; Woo, J.; Cheng, K.K.; Thomas, G.N. Egg consumption and the risk of cardiovascular disease and all-cause mortality: Guangzhou Biobank Cohort Study and meta-analyses. Eur. J. Nutr. 2018, 1–12.
  • 37 Soliman G.A. Dietary Cholesterol and the Lack of Evidence in Cardiovascular Disease. Nutrients 2018, 10(6), 780, https://doi.org/10.3390/nu10060780
  • 38 Rong Y, Chen L, Zhu T, Song Y, Yu M, Shan Z, Sands A, Hu FB, Liu L. Egg consumption and risk of coronary heart disease and stroke: dose-response meta-analysis of prospective cohort studies. BMJ 2013; 346:e8539.
  • 39 Shin JY, Xun P, Nakamura Y, He K. Egg consumption in relation to risk of cardiovascular disease and diabetes: a systematic review and metaanalysis. Am J Clin Nutr 2013;98:146–59.
  • 40 Díez-Espino J, Basterra-Gortari FJ, Salas-Salvadó J, Buil-Cosiales P1, Corella D, Schröder H, Estruch R, Ros E, Gómez-Gracia E, Arós F, Fiol M, Lapetra J, Serra-Majem L, Pintó X, Babio N, Quiles L, Fito M, Marti A, Toledo E; PREDIMED Investigators. Egg consumption and cardiovascular disease according to diabetic status: The PREDIMED study. Clin Nutr. 2017 Aug;36(4):1015-1021
  • 41 Richard C, Cristall L, Fleming E, Lewis ED, Ricupero M, Jacobs RL, Field CJ. Impact of Egg Consumption on Cardiovascular Risk Factors in Individuals with Type 2 Diabetes and at Risk for Developing Diabetes: A Systematic Review of Randomized Nutritional Intervention Studies. Can J Diabetes. 2017 Aug;41(4):453-463
  • 42 Clayton Z, Fusco E, Kern M, Egg Consumption and Heart Health: A Review,Nutrition (2017), doi: 10.1016/j.nut.2016.12.014. Available from: https://www.researchgate.net/publication/312419193_Egg_Consumption_and_Heart_Health_A_Review [accessed Dec 28 2018].
  • 43 Mutungi G, Ratliff J, Puglisi M, et al. Dietary cholesterol from eggs increases plasma HDL cholesterol in overweight men consuming a carbohydrate-restricted diet. J Nutr. 2008; 138:272-276.
  • 44 Herron KL, Fernandez ML. Are the current dietary guidelines regarding egg consumption appropriate? J Nutr, 2004; 134(1): 187–190
  • 45 http://www.partikasdb.lv/partikas-sastava-datubaze/olas-un-olu-produkti/olas-vistu-svaigas-571/ (skatītts 2018. gada 8. novembrī).
  • 46 Advanced Human Nutrition. Meideros D.,M., Wildman R.,E.,C. (Eds.) Jones &Barlett Learning, 2011.
  • 47 USDA. United States Department of Agriculture National Nutrient Database for Standard Reference, https://ndb.nal.usda.gov/ndb/search/list (skatīts 2018. gada 8. novembrī)
  • 48 The National Academies Press.Dietary Reference Intakes for Energy, Carbohydrate, Fiber, Fat, Fatty Acids, Cholesterol, Protein, and Amino Acids.2005.
  • 49 USDA. United States Department of Agriculture National Nutrient Database for Standard Reference, https://ndb.nal.usda.gov/ndb/search/list (skatīts 2018. gada 8. novembrī)
  • 51 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-histidine (skatīts 27.12.2018)
  • 52 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/l-isoleucine (skatīts 27.12.2018)
  • 53 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-leucine (skatīts 27.12.2018)
  • 54 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-lysine (skatīts 27.12.2018)
  • 55 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-methionine (skatīts 27.12.2018)
  • 56 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-phenylalanine(skatīts 27.12.2018)
  • 57 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-threonine (skatīts 27.12.2018)
  • 58 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-tryptophan (skatīts 27.12.2018)
  • 59 https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/L-valine (skatīts 27.12.2018)
  • 60 Houston, D.K.; Nicklas, B.J.; Ding, J.; Harris, T.B.; Tylavsky, F.A.; Newman, A.B.; Lee, J.S.; Sahyoun, N.R.; Visser, M.; Kritchevsky, S.B.; et al. Dietary protein intake is associated with lean mass change in older, community-dwelling adults: The health, aging, and body composition (Health ABC) study. Am. J.Clin. Nutr. 2008, 87, 150–155.
  • 61 Paddon-Jones, D.; Campbell, W.W.; Jacques, P.F.; Kritchevsky, S.B.; Moore, L.L.; Rodriguez, N.R.; van Loon, L.J. Protein and healthy aging. Am. J. Clin. Nutr. 2015, 101, 1339S–1345S.
  • 62 Zeisel, S.H.; Niculescu, M.D. Perinatal choline influences brain structure and function. Nutr. Rev. 2006, 64,197–203.
  • 63 Shaw, G.M.; Carmichael, S.L.; Yang, W.; Selvin, S.; Schaffer, D.M. Periconceptional dietary intake of choline and betaine and neural tube defects in offspring. Am. J. Epidemiol. 2004, 160, 102–109.
  • 64 Leermakers, E.T.; Moreira, E.M.; Kiefte-de Jong, J.C.; Darweesh, S.K.; Visser, T.; Voortman, T.; Bautista, P.K.;Chowdhury, R.; Gorman, D.; Bramer, W.M.; et al. Effects of choline on health across the life course: A systematic review. Nutr. Rev. 2015, 73, 500–522.
  • 65 Xu, X.; Gammon, M.D.; Zeisel, S.H.; Lee, Y.L.; Wetmur, J.G.; Teitelbaum, S.L.; Bradshaw, P.T.; Neugut, A.I.;Santella, R.M.; Chen, J. Choline metabolism and risk of breast cancer in a population-based study. FASEB J.2008, 22, 2045–2052.
  • 66 Xu, X.; Gammon, M.D.; Zeisel, S.H.; Bradshaw, P.T.; Wetmur, J.G.; Teitelbaum, S.L.; Neugut, A.I.; Santella, R.M.; Chen, J. High intakes of choline and betaine reduce breast cancer mortality in a population-based study. FASEB J. 2009, 23, 4022–4028.
  • 67 https://medicine.lv/raksti/holins_pme (skatīts 2018.gada 29.decembrī).
  • 68 Goodrow, E.F.; Wilson, T.A.; Houde, S.C.; Vishwanathan, R.; Scollin, P.A.; Handelman, G.; Nicolosi, R.J.Consumption of one egg per day increases serum lutein and zeaxanthin concentrations in older adults without altering serum lipid and lipoprotein cholesterol concentrations. J. Nutr. 2006, 136, 2519–2524.
  • 69 Wenzel, A.J.; Gerweck, C.; Barbato, D.; Nicolosi, R.J.; Handelman, G.J.; Curran-Celentano, J. A 12-wk egg intervention increaes serum zeaxanthin and macular pigment optical density in women. J. Nutr. 2006, 136, 2568–2573.
  • 70 McNamara D.J. The Fifty Year Rehabilitation of the Egg. Review. Nutrients 2015, 7, 8716–8722
  • 71 Amy M Brownawell and Michael C Falk. Cholesterol: where science and public health policy intersect. Nutrition Reviews Vol. 68(6):355–364
  • 72 European Heart Network. Food, nutrition and cardiovascular disease prevention in the European region: Challenges for the new millennium. 2002. Citēts Amy M Brownawell and Michael C Falk. Cholesterol: where science and public health policy intersect. Nutrition Reviews Vol. 68(6):355–364
  • 73 Soliman G.A. Dietary Cholesterol and the Lack of Evidence in Cardiovascular Disease. Nutrients 2018, 10(6), 780, https://doi.org/10.3390/nu10060780
  • 74 U.S. Department of Health and Human Services and U.S. Department of Agriculture. 2015 – 2020 Dietary Guidelines for Americans. 8th Edition. December 2015. Available at http://health.gov/dietaryguidelines/2015/guidelines/.
  • 75 Podoļska K., Ročāns R., Karpovs J. Primārā kardiovaskulāru slimību profilakse. Doctus. Augusts 2017
  • 76 http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/uztura_ieteikumi_pieaugusajiem.pdf

lpa_admins